Divdesmit pirmais gadsimts ir jau sācies, taču ne visiem laicīgajiem ķermeņiem. Piemēram, pasaku tēls Eduards Šķērrocis, gājējs Džeks Uzšķērdējs, princis Čarlzs Olanavs un citas personības nav vairs starp patērētājiem, viņi ir starp savējiem.
Bet kurš gan šo te lasīs, jo ir tādi laiki pienākuši - ātruma laiks, patērētāju sabiedrības laiks un nevajadzīgo labsajūtu piepildīšanas laiks. Bet tas nav tik būtiski. Labāk būtu aiziet nost no datora, jeb vispār to nonest noliktavā putekļos, jeb labākajā gadījumā paliekot pie tā, izdarīt pašu nepieciešamāko un pēc minūtēm septiņām aiziet ārā, prom no ēkas, prom no karkasa un restēm, no nedabīgā. Nokļūt skaidrā izplatībā un turēties pie visa dabišķā un dzīvā. Un kurš gan mežā lasīs un griezīs sēnes, kāpostus un kartupeļus, ja ne paši stādītāji. Izskati un izlasi nepieciešamo no šī zīmējuma un sagraizi ja vajag, bet netērē velti laiku, kā arī domājot, ka skatam ir baigā jēga, ka viena daļa kaut ko nozīmē kombinācijā ar citu otru daļu.
Ir laiks. Es eju iestādīt sēnes savā piemājas Biorio Meža dārzā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru